loader

redzitālāk

Šī ir vietne, kura vēsta par Eiropas Savienības fondu ieguldījumiem Latvijas izglītībā, programmu nozīmi un ietekmi Latvijas sabiedrības, cilvēkkapitāla un ekonomikas attīstībā. Par zināšanu un vērtību bagātu sabiedrību!

Mazāk, bet jaudīgāk

Pēdējos gadu desmitos samazinoties Latvijas studētgribētāju skaitam, augstskolu un to piedāvāto studiju programmu skaits ir – tieši pretēji demogrāfijas tendencēm – būtiski pieaudzis. Diemžēl ne vienmēr kvantitātei ir sekojusi arī kvalitāte, augstskolu piedāvātās studiju programmas ir sadrumstalotas, tām raksturīga dublēšanās un fragmentācija. Augstskolas izcīna iekšējās konkurences cīņu ne tikai par studentiem, bet arī par augsti kvalificētiem pasniedzējiem, kuru skaits ir ierobežots. Tādējādi virkne augstākās izglītības studiju programmu netiek nodrošinātas nepieciešamajā kvalitātē un nav pietiekami koncentrētas uz lielāku ieguldījumu zinātniskajos pētījumos, uz lielāku devumu Latvijas rūpniecības un tautsaimniecības attīstībai.

Kompensēt sarūkošo Latvijas studentu skaitu ar ārvalstu studentu piesaisti augstskolām kopumā nav izdevies, kaut arī katras sasniegumi ir ļoti dažādi. Kopumā Latvijā ir zems ārvalstu studentu īpatsvars, kas skaidrojams gan ar nepietiekamu kvalitatīvu studiju programmu skaitu angļu valodā, gan zemu Latvijas augstskolu kopējo starptautisko konkurētspēju un attiecīgi – atpazīstamību un pievilcīgumu.

Īpaši studiju programmu fragmentācija un tās radītās negatīvās sekas ir redzamas pedagoģijas studiju programmās – lai arī to skaits ir liels, rezultāts netiek sasniegts, skolās trūkst jaunu, zinošu un motivētu pedagogu, kas ir īpaši svarīgi, ieviešot jauno, kompetenču pieejā balstīto mācību saturu.

Investīcijas

Lai veicinātu studiju programmu kvalitatīvu konsolidāciju, augstskolām paredzēta virkne atbalsta pasākumu programmā “Samazināt augstākās izglītības studiju programmu fragmentāciju”, kuras kopējais finansējums ir 11,9 miljoni eiro, no tā 10,1 miljoni eiro ir Eiropas Sociālā fonda finansējums un 1,7 mijoni eiro – valsts budžeta līdzfinansējums.

Mērķis

Programmas mērķis – risināt problēmas, kas skar doktorantūras studiju programmu fragmentāciju un pārklāšanos, kā arī visu līmeņu studiju programmu nepietiekamu konkurētspēju. Kā pamats augstākās izglītības kvalitātes un konkurētspējas uzlabošanai kalpos studiju programmu piedāvājuma pārskatīšana un tā internacionalizācija, resursus koncentrējot uz mazāku skaitu kvalitatīvāko studiju programmu, un resursu koplietošanu starp vairākām augstskolām, veidojot zinātniskajā pētniecībā balstītas kopīgas doktorantūras studiju programmas.

Pirmā kārta

Programma tiek ieviesta divās kārtās, kas atšķiras gan pēc satura, gan aktivitātēm. Pirmajā kārtā uzmanība tiek fokusēta uz pedagoģijas studiju programmu attīstību – slēdzot virkni esošo programmu un izstrādājot jaunas programmas, kā arī stiprinot resursu koplietošanu, izveidojot kopīgu doktorantūras programmu, lai nodrošinātu jaunā kompetenču satura prasībām atbilstošas skolotāju izglītības attīstību Latvijā. Šajā kārtā ar saviem projektiem var piedalās 6 Latvijas augstskolas, kas piedāvā studiju programmas virzienā “Izglītība, pedagoģija un sports”. Projekta kopējais apjoms – 5,3 miljoni eiro.

Otrā kārta

Otrajā kārtā, kurā var piedalīties visas augstskolas, paredzēts kopumā uzlabot augstākās izglītības studiju programmu kvalitāti un konkurētspēju, konsolidējot un attīstot pārējās studiju programmas, veidojot kopīgas doktorantūras studiju programmas un studiju programmas ES valodās. Augstskolas var veidot jaunas studiju programmas ES valodās, veidot kopīgas doktorantūras studiju programmas, akreditēt un starptautiskajā vidē popularizēt jaunās programmas. Otrajā kārtā pieejamais atbalsta apjoms ir 6,6 miljoni eiro.

Atbalsta pasākumi uzlabos studiju programmu piedāvājumu

22 jaunas pedagoģijas studiju programmas

11 jaunas kopīgas doktorantūras studiju programmas

220 slēgtas studiju programmas, uz kuru bāzes izveidotas jaunas programmas

62 jaunas studiju programmas ES valodās (izņemot latviešu valodu)

ESF 8.2.1. “Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu”