Līdzīgi kā citviet pasaulē arī Latvijā pasniedzēju profesiju skar dažādas problēmas, kurām ir nepieciešami risinājumi. Pirmkārt, Latvijā ir izteikta akadēmiskā personāla novecošanās – 16% pasniedzēju ir 65 un vairāk gadus veci un tas rada riskus akadēmisko zināšanu un pētniecības ilgtspējai. Tāpat ne visiem pasniedzējiem ir mūsdienām atbilstošas profesionālās un vispārējās prasmes, kā angļu valodas zināšanas, pietiekamas pedagoģijas, līderības, sadarbības un IT prasmes, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu studentiem augstas kvalitātes augstākās izglītības saņemšanu un nepārtrauktu pētniecības procesu augstākajā izglītībā un zinātnē.